Kad ir piešķirtas tiesības uz brīvību un vienlīdzību, no tā izriet, ka katram pilsonim ir tiesības netikt izmantot. Tomēr konstitūcijas veidotāji domāja, ka ir nepieciešama, lai pierakstītu noteiktus skaidrus noteikumus, lai novērstu vājāko sabiedrības nodaļu izmantošanu.
Konstitūcija piemin trīs īpašus ļaunumus un paziņo par šiem nelikumīgiem. Pirmkārt, konstitūcija aizliedz “satiksmi cilvēkiem”. Satiksme šeit nozīmē cilvēku pārdošanu un pirkšanu amorālos nolūkos. Otrkārt, mūsu konstitūcija arī jebkura forma. Begar ir prakse, kurā strādnieks ir spiests sniegt pakalpojumus “meistaram” bez maksas vai nominālā atalgojumā. Kad šī prakse notiek visu mūžu, to sauc par saistīta darba praksi.
Visbeidzot, konstitūcija arī aizliedz bērnu darbu. Neviens nevar nodarbināt bērnu, kas jaunāks par četrpadsmit gadu vecumu, lai strādātu kādā rūpnīcā vai raktuvē vai citā bīstamā darbā, piemēram, dzelzceļā un ostās. Izmantojot to par pamatu, ir pieņemti daudzi likumi, lai aizliegtu bērniem strādāt tādās nozarēs kā Beedi veidošana, petardes un spēles, drukāšana un krāsošana.
Language: Latvian