Veimāras Republikas dzimšana sakrita ar Spartacist līgas revolucionāro sacelšanos pēc boļševiku revolūcijas modeļa Krievijā. Daudzās pilsētās tika nodibināti strādnieku un jūrnieku padomnieki. Politiskajai atmosfērai Berlīnē tika izvirzītas apsūdzības par padomju stila pārvaldības prasībām. Tie, kas pret to iebilda – kā sociāli, demokrāti un katoļi tikās Veimārā, lai dotu formu Demokrātiskajai Republikai. Veimāras Republika sagrozīja sacelšanos ar kara veterānu organizācijas ar nosaukumu Free Corps palīdzību. Apgāzušie spartacisti vēlāk nodibināja Vācijas komunistisko partiju. Komunisti un sociālisti Inceforth kļuva nesamierināmi ienaidnieki un nevarēja radīt kopīgu cēloni pret Hider. Gan revolucionāri, gan kaujinieki nacionālisti vēlējās pēc radikāliem risinājumiem.
Politisko radikalizāciju tikai pastiprināja 1923. gada ekonomiskā krīze. Vācija bija cīnījusies ar karu lielākoties par aizdevumiem, un viņai bija jāmaksā kara atlīdzība par zeltu. Šī noplicinātā zelta rezerves laika resursu laikā bija maz. 1923. gadā Vācija atteicās maksāt, un franči okupēja savu vadošo rūpniecības teritoriju Ruhr, lai pieprasītu savas ogles. Vācija ir neapdomīgi atriebta ar pasīvu pretestību un drukātu papīra valūtu. Ar pārāk daudz izdrukātas naudas apgrozībā, dīgļa zīmes vērtība samazinājās. Aprīlī ASV dolārs bija vienāds ar 24 000 atzīmēm, jūlijā 353 000 atzīmes, 4 621 000 atzīmju augustā un 98 860 000 atzīmju līdz decembrim, šis skaitlis bija nonācis triljonos. Tā kā marķējuma vērtība sabrūk, preču cenas pieauga. Vāciešu attēls, kas pārvadā valūtas piezīmju kravas, lai iegādātos maizes klaipu, tika plaši publiskota visā pasaulē. Šī krīze bija pazīstama kā hiperinflācija – situācija, kad cenas paaugstinās fenomenāli augstas. Galu galā amerikāņi iejaucās un izglāba Vāciju no krīzes, ieviešot Dawes plānu, kas pārstrādāja atlīdzību, lai atvieglotu vāciešu finansiālo slogu. Language: Latvian