1922. gada februārī Mahatma Gandijs nolēma atsaukt nesadarbības kustību. Viņš uzskatīja, ka kustība daudzās vietās kļūst vardarbīga, un Satyagrahis ir pienācīgi jāapmāca, pirms viņi būs gatavi masveida cīņām. Kongresa ietvaros daži vadītāji līdz šim bija noguruši no masu cīņām un vēlējās piedalīties vēlēšanās provinču padomēs, kuras bija izveidojušas 1919. gada Indijas valdības likums. Viņi uzskatīja, ka ir svarīgi iebilst pret Lielbritānijas politiku padomēs, strīdēties par reformu un arī pierādīt, ka šīs padomes nav īsti demokrātiskas. C. R. Das un Motilal Nehru izveidoja Swaraj partiju Kongresā, lai strīdētos par atgriešanos Padomes politikā. Bet tādi jaunāki vadītāji kā Jawaharlal Nehru un Subhas Chandra Bose piespieda radikālāku masu uzbudinājumu un pilnīgu neatkarību.
Šādā iekšējo debašu un nesaskaņas situācijā divi faktori atkal veidoja Indijas politiku pret 1920. gadu beigām. Pirmais bija pasaules ekonomiskās depresijas ietekme. Lauksaimniecības cenas sāka kristies no 1926. gada un sabruka pēc 1930. gada. Tā kā pieprasījums pēc lauksaimniecības precēm samazinājās un eksports samazinājās, zemniekiem bija grūti pārdot savu ražu un samaksāt ieņēmumus. Līdz 1930. gadam lauki notika satricinājumā.
Uz šī fona jaunā Torija valdība Lielbritānijā. Sera Džona Simona vadībā izveidoja likumā noteikto komisiju. Izveidots, reaģējot uz nacionālistu kustību, komisijai bija jāizlūko konstitucionālās sistēmas darbība Indijā un jāiesniedz izmaiņas. Problēma bija tā, ka Komisijai nebija neviena Indijas locekļa. Viņi visi bija briti.
Kad 1928. gadā Indijā ieradās Simona komisija, tā tika sveikta ar saukli “Atpakaļ Simons”. Demonstrācijās piedalījās visas partijas, ieskaitot Kongresu un Musulmaņu līgu. Cenšoties viņus uzvarēt, viceprezidents lords Irvins 1929. gada oktobrī paziņoja par neskaidru Indijas “valdīšanas statusa” piedāvājuma piedāvājumam nenoteiktā nākotnē un apaļā galda konferenci, lai apspriestu turpmāko konstitūciju. Tas neapmierināja Kongresa vadītājus. Radikāļi Kongresā, kuru vadīja Jawaharlal Nehru un Subhas Chandra Bose, kļuva pārliecinošāks. S liberāļi un moderāti, kuri Lielbritānijas valdīšanas ietvaros ierosināja konstitucionālu sistēmu, pakāpeniski zaudēja savu ietekmi. 1929. gada decembrī Jawaharlal Nehru prezidentūrā Lahoras kongress noformēja “Purna Swaraj” vai pilnīgas Indijas neatkarības pieprasījumu. Tika paziņots, ka 1930. gada 26. janvārī tiks svinēta kā Neatkarības diena, kad cilvēkiem būs jāapņemas cīnīties par pilnīgu neatkarību. Bet svinības piesaistīja ļoti mazu uzmanību. Tātad Mahatma Gandijam bija jāatrod veids, kā saistīt šo abstrakto brīvības ideju līdz konkrētākiem ikdienas dzīves jautājumiem.
Language: Latvian