Cik ātrs bija industrializācijas process?
Vai industrializācija nozīmē tikai rūpnīcas rūpniecības izaugsmi? Vispirms. Lielbritānijas dinamiskākās nozares bija skaidri kokvilnas un metāli. Strauji augot, kokvilna bija vadošā nozare industrializācijas pirmajā posmā līdz 1840. gadiem. Pēc tam dzelzs un tērauda rūpniecība rādīja ceļu. Paplašinot dzelzceļu, Anglijā no 1840. gadiem un kolonijās no 1860. gadiem pieprasījums pēc dzelzs un tērauda strauji palielinājās. Līdz 1873. gadam Lielbritānija eksportēja dzelzi un tēraudu aptuveni 77 miljonu sterliņu mārciņu vērtībā, kas ir divkārša tā kokvilnas eksporta vērtība.
Otrkārt: jaunās nozares nevarēja viegli izspiest tradicionālās nozares. Pat deviņpadsmitā gadsimta beigās mazāk nekā 20 procenti no kopējā darbaspēka tika izmantoti tehnoloģiski progresīvā rūpniecības nozarē. Tekstilizstrādājumi bija dinamiska nozare, bet liela daļa izvades tika ražota nevis rūpnīcās, bet gan ārpus tām, vietējās vienībās.
Treškārt: “tradicionālās” nozares pārmaiņu tempu nenosaka ar tvaiku darbināma kokvilna vai metāla rūpniecība, taču tās arī nepalika pilnībā stāvošas. Šķietami parastie un mazie jauninājumi bija izaugsmes pamatā daudzās nemehāniskajās nozarēs, piemēram, pārtikas pārstrādē, ēkā, keramikā, stikla darbos, sauļošanās, mēbeļu izgatavošanā un darbarīku ražošanā.
Ceturtais: tehnoloģiskās izmaiņas notika lēnām. Viņi dramatiski izplatījās visā rūpniecības ainavā. Jaunā tehnoloģija bija dārga, un tirgotāji un rūpnieki bija piesardzīgi, lietojot 1. Mašīnas bieži sabojājās un remonts bija dārgi. Viņi nebija tik efektīvi, kā apgalvoja viņu izgudrotāji un ražotāji.
Apsveriet tvaika dzinēja gadījumu. Džeimss Vats uzlaboja Newcomen ražoto tvaika motoru un 1781. gadā patentēja jauno motoru. Viņa rūpnieciskais draugs Matjū Boultons ražoja jauno modeli. Bet gadiem ilgi viņš nevarēja atrast pircējus. Deviņpadsmitā gadsimta sākumā visā Anglijā bija ne vairāk kā 321 tvaika dzinējs. No tiem 80 bija kokvilnas rūpniecībā, deviņi vilnas rūpniecībā, bet pārējie – kalnrūpniecībā, kanālu darbos un dzelzs darbos. Tvaika dzinēji netika izmantoti nevienā citā nozarē līdz daudz vēlāk gadsimtā. Tātad pat visspēcīgākā jaunā tehnoloģija, kas uzlaboja darbaspēka kolektora produktivitāti, bija lēni, lai to pieņemtu rūpnieki.
Vēsturnieki tagad arvien vairāk atzīst, ka tipiskais strādnieks deviņpadsmitā gadsimta vidū nav mašīnu operators, bet gan tradicionālais amatnieks un strādnieks.
Language: Latvian