Šie pasākumi izraisīja nopietnu ganību trūkumu. Kad ganību zemes tika pārņemtas un pārvērstas par kultivētiem laukiem, pieejamā ganību teritorija samazinājās. Līdzīgi mežu rezervēšana nozīmēja, ka gani un liellopu ganāmpulki vairs nevarēja brīvi ganīt savus liellopus mežos.
Tā kā gan ganības pazuda zem arkla, esošajiem dzīvnieku krājumiem bija jābaro ar visu, kas palika ganību zemē. Tas noveda pie nepārtrauktas intensīvas šo ganību ganības. Parasti nomadu mācītāji ganīja savus dzīvniekus vienā apgabalā un pārcēlās uz citu teritoriju. Šīs pastorālās kustības ļāva iegūt laiku veģetācijas augšanas dabiskai atjaunošanai. Kad pastorālās kustības tika uzlikti ierobežojumi, ganību zemes tika nepārtraukti izmantotas un paturējumu kvalitāte samazinājās. Tas, savukārt, radīja vēl vienu lopbarības trūkumu dzīvniekiem un dzīvnieku krājuma pasliktināšanos. Liellopi nepietiekami nomira lielā skaitā nepilnības un bada laikā.
Language: Latvian