Izglītības mērīšanas raksturs: Izglītības mērīšanas raksturs ir šāds:
a) Izglītības mērīšana ir netieša un nepilnīga.
b) Izglītības pasākumi mēra kvantitatīvās pazīmes reprezentatīvo izturēšanos.
c) vienības, kas izmērītas pēc izglītības pasākumiem, nav pastāvīgas.
d) Izglītības mērīšanas vienības nesākas pie ekstrēmas nulles
e) Izglītības pasākumi tiek izmantoti kā izglītības shēmu novērtēšanas līdzeklis. Rathi mācība tiek veikta īpašiem izglītības vajadzībām.
f) Tāpat kā dažādos psiholoģiskos pasākumos, izglītības pasākumos nevar nodrošināt pilnīgu objektivitāti. Izglītības mērīšanas joma: Izglītības mērīšana attiecas uz dažādiem mērījumu procesiem, ko izmanto, lai vienkāršākā nozīmē novērtētu izglītības procesa panākumus vai neveiksmes. Tas nozīmē noteikt, cik lielā mērā izvēlētais saturs un metodes ir guvušas panākumus, lai sasniegtu noteikta izglītības procesa mērķus un mērķus, jomas, kurās ir radušās neveiksmes, šādu kļūmju cēloņi un kā to novērst izglītības mērīšana ir pēc iespējas sistemātiskas aspektu sistemātiskas analīzes nodrošināšanas process. Šādu mērīšanas procesu galvenais mērķis ir sistemātiski analizēt izvēlētā satura panākumus un neveiksmes, un metodes, lai sasniegtu noteikta izglītības procesa mērķus un atvieglotu izmaiņas izglītības procesā pēc nepieciešamības. Izglītības mērīšana ir īpaši noderīga, lai izprastu dažādu studentu panākumu un neveiksmes pakāpi zināšanu iegūšanas procesā.
Līdz ar jaunu izmaiņu parādīšanos psiholoģijas pasaulē, izglītības procesā lēnām parādījās jauni mērījumu jēdzieni. Tomēr izmeklēšanas metodes, kuras izglītībā tika izmantotas pirms četrdesmitā gadsimta, īpaši deviņpadsmitajā gadsimtā, bija pilnas ar trūkumiem. Skolotāji plāno izmērīt studentu iegūtās zināšanas un pielietot priekšmetus, kas, viņuprāt, ir nepieciešami testēšanas sistēmā. Skolotājs vērtē studentu panākumus un neveiksmes atbilstoši savām vēlmēm, gaumēm un kaprīzēm. Citiem vārdiem sakot, skolotāji paļaujas uz studentu iegūto zināšanu analīzes un mērīšanas procesu, izmantojot testēšanas procesu, izmantojot superkonvencionālo procesu. Šādi testēšanas procesi nepavisam nebija zinātniski. Tāpēc tie nevarēja izmērīt studentu iegūtās zināšanas plānotajā veidā. Studentu zināšanu mērīšanas process bija kļūdains, jo šādi testi nebija plānoti, nezinātniski un subjektīvi. Deviņpadsmitā gadsimta beigās, it īpaši divdesmitā gadsimta sākumā, zinātnes ietekme kļuva dinamiska visos cilvēka domas aspektos. Rezultātā mūsdienu zinātne ienāca lielākā daļa cilvēku zināšanu. Personālu un zinātnisku metožu un sistēmu pielietošanas tempi visās zināšanu izpētes sistēmās paātrinās. Pakāpeniski dažādos posmos un izglītības līmeņos tika izmantoti jaunu jēdzienu un mērīšanas metožu pielietošanas tempi. Language: Latvian